Visdrošākais veids kā gūt panākumus, ir vienmēr pamēģināt vēl vienu reizi.

te nu es sēžu un te nu ir sācies decembris. nedaudz jocīgi saprast, ka atlikušas vien nieka 31 diena šajā gadā. jocīgi apzināties, kas noticis šajā manas dzīves svarīgajā gadā un vienkārši jocīgi saprast, ka te nu sēžu es tieši tāda, kāda esmu un, ka mana dzīve šobrīd ir iegriezusies tieši tā, kā tā ir. laiks skrien vēja spārniem un ar katru dienu es saprotu, cik dzīve ir skaista, bet īsa. man ir patiesi žēl cilvēkus, kas savu dzīvi iznieko, bet ne jau man spriest vai tā ir izniekošana, vai nē. man nav it ne mazākās tiesības spriest par kādu, man ir tiesības darīt tā kā es vēlos, un tā kā man šķiet pieņemami. un te nu es sēžu, man blakus istabā atrodas viņi visi, kas ir mana šī brīža dzīves sastāvdaļa, ārā ir skaists sniegs. tāds neatkārtojams un tieši tāds, kāds viņš ir tagad. un galvā man skan boba mārlija dziesma three litlle bird. un tieši šajā brīdī viņai tur arī ir jāskan. interesanta, taču tik ļoti viegla dzīve. kāpēc iedziļināties visā? kāpēc nedzīvot tikai pēc izjūtām? un nevis "nedzīvot", bet gan "dzīvot". tieši tā, kā tagad. "I'm sick off all you judging people me'